Reikjavika (Reykjavík)
Pilsētas nosaukums tulkojumā no islandiešu valodas nozīmē „dūmu līcis”, domājams, termālo avotu dēļ.
Reikjavika ir Bjorkas un postroka grupas Sigur Rós dzimtā pilsēta.
870. gadā vikings Ingolfurs Arnarsons (Ingólfur Arnarson) nodibināja apmetni Reikjavikas vietā, kas aprakstīta tā sauktajā Islandes Apmešanās grāmatā (Landnámabók).
Turpmāk Reikjavikas vārds nav atrodams nevienā tekstā līdz pat 1752. gadam, kad Dānijas karalis Frederiks V (sala bija Dānijas valdījumā) piešķīra apmetni vilnas pārstrādāšanas uzņēmumam.
19. gadsimtā parādījās idejas par Islandes neatkarību, un Reikjavika bija viens no šīs kustības centriem. 1844. gadā uz Reikjaviku pārcēlās Altings (parlaments). Islande ieguva pašpārvaldi.
Reikjaviku okupēja Apvienotās Karalistes armija, kaut arī Islandes valdība tam nepiekrita. Otrā pasaules kara gados puse no Reikjavikas iedzīvotājiem bija britu un Amerikas Savienoto Valstu militārpersonas.
tika deklarēta Islandes neatkarība, un Reikjavika kļuva par jaunās valsts galvaspilsētu.
Reikjavikā tikās Amerikas Savienoto Valstu un Padomju Savienības toreizējie līderi Ronalds Reigans un Mihails Gorbačovs.
Ģeogrāfiskā karte - Reikjavika (Reykjavík)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Islande
Islandes karogs |
Daži pazīstamākie Islandes pārstāvji ir dziedātāja Bjorka, viduslaiku dzejnieks un vēsturnieks Snorri Sturlusons, kā arī šahists Bobijs Fišers, kuram 2005. gada 21. martā Islande piešķīra pilsonību.
Valūta / Valoda
ISO | Valoda |
---|---|
EN | Angļu valoda (English language) |
DA | Dāņu valoda (Danish language) |
IS | Islandiešu valoda (Icelandic language) |
NO | Norvēģu valoda (Norwegian language) |
DE | Vācu valoda (German language) |
SV | Zviedru valoda (Swedish language) |